Karla Rodžersa un Abrahama Maslova personības teoriju salīdzinājums

Cilvēks, kuram nav pozitīvas attieksmes pret sevi, ir ar zemu pašcieņas līmeni. Neadekvāts pašvērtējums, pēc Rodžersa, ir iemesls visām problēmām cilvēka dzīvē. Cilvēki attīsta aizspriedumainu Es-koncepciju un ar visiem spēkiem cenšas to aizsargāt. Risinājumi, kurus piedāvā Rodžerss kā psihologs, ir uz klientu orientēta psihoterapija un treniņa grupas, kuru laikā pats cilvēks saskaras ar savu Es-koncepciju un to, kāds viņš ir no malas. Galarezultāts un mērķis ir atrast savu iekšējo potenciālu. Arī Maslovs ir pārliecināts, ka cilvēkam ir jāveidojas pašam, bez iejaukšanās viņa iekšējā pasaulē. [Reņģe, 149.-154., 163.; Karpova, 159.-160.] Maslovs konstatē, ja pagātnē aktualizācija nebija pietiekami realizēta, tad šodien un nākotnē ir lielāka vajadzība bagātināt savu dzīvi, padziļināt dzīves pieredzi. Viņš saskata, ka izaugsmes motīvs ir paplašināt personības iespējas, nevis tukšumu aizpildīšana. [Мадди]
Nobeigumā dažas kritiskas piezīmes, kuras ir izteiktas par Maslova un Rodžersa personības teorijām. Madi norāda, ka Rodžerss nepieskaras tādam savas teorijas aspektam, kāda ir iedzimta potenciāla būtība, viņš tikai norāda, ka pašaktualizācija ir savas sūtības izjušana un vēlme izmantot sevi vislabākajā veidā. Maslovs ir centies aprakstīt potenciālo iespēju saturu, tomēr šis mēģinājums ir abstrakts un nenoteikts. Viņš filozofiski izsakās, ka iekšējā cilvēku daba noteikti nav slikta, to var nosaukt gan par labu, gan par neitrālu, bet precīzāk tā ir „labā un ļaunā priekštece”. Rodžerss un Maslovs tiek kritizēti arī tāpēc, ka savās teorijās viņi nedod pamatu, lai atrakstītu, kāpēc cilvēki dzīvo tik atšķirīgas dzīves, un nepaskaidro, vai starp dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgas potenciālās iespējas. [Мадди]
…