Tālāk Ansim tika dota iespēja realizēt šo sirdij tuvo sapni – Ansis atrada vērdiņu, kas pasakā kalpoja kā nauda par visu. Šī pirkšanas iespēja, ka var dabūt visu, pamodināja galvenajā varonī alkas, mantkārību, tieksmi iegūt visu. Anša dzīve mainījās ļoti strauji – dzīves temps pieauga zibenīgi, kā mūsdienu biznesa cilvēkam – laika nav, jo visu laiku ir jādarbojas, jāiegulda nauda, jāvairo savs īpašums. Un Ansis aizmirsa solījumu savai mammai, Ansis aizmirsa savus mērķus un siltu sapni, gaišu vīziju savai nākotnei. Kad mamma atnāca pie dēla palūgt riecienu maizes – nekas cits kā skarbums, naidīgums nenāca uz mātes pusi. Nauda un bagātība Ansi bija pārvērtusi līdz nepazīšanai, ģimene kā vērtība bija zudusi. Arī nākotnes attīstība tieši vērtību ziņā nebija tik skaidra un “tīra” . Par nelaimi Ansim, bet varbūt tomēr par laimi, vērdiņš iekrita upē un Ansim vairs nebija ienākumu avota. Dzīve apstājās, Ansis bija nelaimīgs, jo ģimenes viņam vairs nebija, mamma bija nomirusi, savu ģimeni Ansis nebija izveidojis. Naudas viņam vairs tik daudz nebija. Šķietami labā dzīve izzuda, jo vērtības atjaunot bija neiespējami.…