Lai gan mūsdienu sabiedrības, sevišķi vēsturnieku, attieksme pret Kārļa Ulmaņa personību un viņa darbību ir pretrunīga, es uzskatu, ka viņa režīms deva Latvijai ieguvumus. Manuprāt, galvenā valsts augšupeja bija saskatāma izglītībā, kultūras dzīvē un ekonomikā.
Izglītībai autoritārā valdība pievēsa īpaši lielu vērību, novirzot līdzekļus jaunu skolu ēku būvei, zinātnei, studiju kreditēšanai, bibliotēku izveidei. Skolēni tika audzināti patriotiskā garā, lai nostiprinātos latviešu valoda, identitāte un tautas mīlestība. Vēl joprojām tautā ir saglabājušās atmiņas par Kārļa Ulmaņa „Draudzīgo aicinājumu” – aicinājumu dāvināt grāmatas savām bijušajām skolām, tādā veidā atbalstot skolas bibliotēkas un dodot lielāku iespēju skolēniem uzkrāt zināšanas. Ulmaņa autoritārajā režīmā nepastāvēja diskriminācija, jo minoritātēm netika aizliegta iespēja gūt izglītību.…