Kārlis Ulmanis – cilvēks, kura vārds Latvijas vēsturē ierakstīts ar zelta burtiem. Cilvēks, kurš spējis savākt latviešu tautu postoša kara laikā un arī pēc kara. Tieši Kārlis Ulmanis ir pielicis visvairāk mūsu dzimtenes attīstībā. Pārējie Latvijas prezidenti : Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis, Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga nav īpaši spilgti izcēlušies ar spilgtām, cilvēku uzmundrinošām runām, lietderīgiem, tautu sakopojošiem darbiem. Ulmaņa vārdi nebija tukši, bet gan kā balsts un apgaismība tajā laikā (viņa valdīšanas laiks 1936.-1940. g.).Viena no būtiskākajām viņa īpašībām bija varas ,,kāre’’. Ulmanis savā valdīšanas laikā saprata, ka valdniekam ir jāpiemīt varai pār savu tautu. Ulmanis savā valdīšanas laikā tiešam prata pateikt stingrus vārdus, kas tautu uzmundrina. 1918. gadā Ulmanis tika ievēlēts par Pagaidu valdības Ministru prezidentu, šis notikums uzskatāms par Kārļa ,,uzvaras gājiena’’ sākumu. Tikko Ulmanis bija ieņēmis Ministra prezidenta amatu, viņš izveidoja valsts apvērsumu – atlaida 4. saeimu, ieviesa valstī autoritāru režīmu. Laikā, kad Ulmanis bija pie varas – 4 gadus viņš bija par autoritāro režīmu, tādēļ var teikt, kad tieši šī režīma ieviešana Ministru prezidentu padarīja slavenu. Tajā laikā cilvēki tik tiešām sāka sajust, ka ir sākušās pozitīvas pārmaiņas un, ka beidzot pie varas būs cilvēks, kas spēs sakārtot valsti. Kārlis cilvēkiem mācīja nebaidīties no pagātnes, sakot: ,,Jo vairāk skatīsimies savā pagātnē jo stiprāki būsim!” Vienkārši cilvēkiem bija grūti atcerēties pagātni, jo pirms pavisam ,,īsas’’ pagātnes taču bija karš! 1. pasaules karš tiešām bija postošs, tādēļ saprotami ir apgalvot, ka nevienam cilvēkam, kas ir piedzīvojis šo karu, nav labas atmiņas. Protams, arī pats Ulmanis zināja cik bīstami ir kaimiņi, lai arī bija noslēgts pamiers. Kārlis vienkārši gribēja ,,atsvaidzināt’’ latviešu atmiņu un ievies tajos tādu apņēmības sajūtu, lai tie gribētu, ka kara gadījumā Latvijas teritorija paliks neskarta. Kārlis Ulmanis 1939.gadā ,,savā vizītē’’ pretimnākoši izturējies pret Rūjienas iedzīvotājiem un sniedzis materiālu atbalstu tiem, autoritārā režīma piekritējs – tas bija skaidri redzams arī viņa ,,vizītē’’ Rūjienā.
Jā, Rūjienā 1939.gadā ir viesojusies slavena, visiem tik pazīstama persona. Izrādās, ka tas ir bijis pats Kārlis Ulmanis! Šis notikums tiešām ir bijis ļoti nozīmīgs priekš tik niecīgas pilsētas (salīdzinājumā ar Rīgu) kā Rūjiena. Uz Rūjienu Kārlim sanāk doties pa ceļam – viņš bija ceļā no Mazsalacas uz Dikļiem. Ulmanis Rūjienā ierodas 17. jūlija vakarā. Viņš dodas uz Stacijas ielas pusi, jo tur ir viņa naktsmītnes. Jau pašā 17 jūlija vakarā, protams, vietējie izrāda milzīgu interesi par spilgto personību. Un tā 18. jūlijā no rīta Ulmanis ir gatavs apskatīt Rūjienu. Rūjienā tiek apskatīti daudz, tā laika svarīgākie objekti, celtnes. Vispirms viņš izdomā iepirkties tirgū. Protams, svarīgā persona kaut ko nopērk – šoreiz divus grābekļus un vienu izkapts kātu. Tālāk apmeklē domi, banku, policiju, iepērkas dažos veikalos, vēlāk apskata kultūras namu, Cepļa krogu, Broļa viesnīcu, Sējēja pieminekli, slimnīcu.
…
