Kas ir eksistenciālā fenomenoloģija

Iesākumā piedāvāju vārdu skaidrojumu.
Eksistenciālisms – filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām ka cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determisms u.c. (Autoru kolektīvs (2008) „Svešvārdu vārdnīca”, 213. lpp.; Rīga: Avots).
Fenomenoloģija – 1. filoz. Mācība par apziņā tvertajām parādībām (..) 3. E. Huserla (1859 – 1938) un viņa skolnieku izstrādātais filozofijas virziens, kurš fenomenu traktē kā kaut ko tādu, kas apziņā (sajūtās, uztvērumos un vispār pieredzējumos) atklāj pats sevi, un par savu uzdevumu uzskata fenomenu „attīrīšanu” no dažādiem uzslāņojumiem (iztulkojumiem, skaidrojumiem, vispārinājumiem utt.) (Autoru kolektīvs (2008) „Svešvārdu vārdnīca”, 251. lpp.; Rīga: Avots).
Fenomens – 1. filoz. Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos (Autoru kolektīvs (2008) „Svešvārdu vārdnīca”, 251. lpp.; Rīga: Avots).
Eksistenciālā fenomenoloģija jeb eksistenciālisms radies 20. gadsimta sākumā – pirms Pirmā pasaules kara, taču tā aizsākumi meklējami jau 19. gadsimta filozofijā tādu autoru darbos kā Frīdrihs Nīče (Friedrich Wilhelm Nietzsche), Edmunds Huserls (Edmund Husserl), Serēns Kirkegors (Søren Kierkegaard) u.c. (Kursīte, J., 2002, 128 – 129).…