“Filozofiska apcere nav intelektuāla luksa lieta, bet neatvairāma gara nepieciešamība, jo cilvēks grib ne tikai dzīvot, bet arī saprast pasauli, kurā viņa dzīve iekļauta, jo cilvēkam, kas pacēlies pāri veģetatīvās eksistences lokam, vajadzīgs dzīves un pasaules uzskats, " pauž P. Dāle savā darbā "Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru" *1(149 lpp.)
Lai izvērtētu kas ir filozofija, ir jānoskaidro jēdziena filozofija skaidrojums. Dažādās literatūrās ir pieejami dažādi skaidrojumi. Piemēram, M. Kūle un R. Kūlis filozofiju skaidro kā : "Vārds "filozofija" ir sengrieķu izcelsmes un tulkojumā nozīmē gudrības mīlestība. Filozofija veidojas kā ceļš uz gudrību. Vienu no tās pamatprincipiem izteicis Sokrāts: "Es zinu, ka neko nezinu." Tas ir pamats, lai domāšanā virzītos uz priekšu un nepaliktu apšaubāmu atziņu gūstā. Filozofija sākas, ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem. Filozofijas apguve prasa dziļi personisku skatījumu. Filozofija pastāv kā dialogs: pagātnes klasiķu teksti ir jāapgūst, par tiem domājot – piekrītot vai nepiekrītot. Filozofijas vēsture vienmēr ir klātesoša, kad par to domājam."*2(7 lpp.)
Savukārt filozofi U. Sūna un G. Olševskis "filosofijas jēdzienu skaidro kā gudrības mīlestību vai kā tieksmi pēc gudrības." *5(24 lpp.)
Turpretī Frīders Lauksmans " skaidrojot filozofijas jēdzienu, saskata, ka tā nekad nav saprasta kā mācība, noteikti izteikumi par Dievu un pasauli vai arī pasludināma gudrība. Filozofija ir vienīgi tas, ko izsaka pats tās grieķu vārds: gudrības mīlestība vai, sašaurinot, mīlestība, kas tiecas pēc gudrības." *4(174 lpp.)
Apkopojot dažādu mūsdienu filozofu atziņas varam secināt, ka viņu viedoklis neko daudz (pat gandrīz nemaz) neatšķiras no klasisko filozofu domas. Ja nu vienīgi tās ir interpretētas mūsdienīgāk- adekvātāk mūsu mūžīgo pārmaiņu pārņemtajam laikmetam. Bet, lai varētu atbildēt uz jautājumu- kas ir filozofija vēsturiskajā skatījumā, ir nepieciešams aplūkot klasiķu pausto domu tuvāk.
Filozofijas vēsturi- pirmsākumi ir meklējami jau tālā pagātnē, kad visas pasaules valdošais spēks bija misticisms, lai gan tad par filozofiju kā patstāvīgu zinātni- gudrību vēl nevar runāt.
…
