Kas ir latvietis

Kas ir latvietis? Pirmajā mirklī šķiet- vienkāršs jautājums, bet vai tā tiešām ir? Mēs dzīvojam Latvijā, mēs sakām, ka esam latvieši, mēs runājam latviešu valodā, arī mūsu pilsoņu pasēs kā tautība ir ierakstīts ‘latvietis’, bet vai mēs zinām šīs tautības pagātni un to, kā tā ir veidojusies? Vai mēs zinām, ko nozīmē būt latvietim? Kas īsti latvietis ir bijis līdz šim- kungs vai vergs, pagāns vai ticīgais?
Kādam latvietis saistās ar kaut ko gluži vienkāršu- ar cilvēku, kurš dzīvo Latvijas teritorijā, bet kādam šis vārds izsauc patriotismu, mīlestību pret savu valsti, kāds jūtās lepns, pasakot, ka viņš ir latvietis, bet vēl kādam, tas izraisa gluži pretējas emocijas. Tomēr, lai mēs varētu sākt runāt par to, kas un kāds ir latvietis, kādas īpašības latvietim piemīt, mums jāzina šīs tautas veidošanās pirmsākumi.
Latviešu tauta pakāpeniski veidojās XIV-XVII gs., saplūstot baltu etnosiem (latgaļiem, zemgaļiem, sēļiem un kuršiem), kā arī somugru tautai- lībiešiem. Sākotnēji krustneši par ‘latvjiem’ līvu valodas ietekmē sauca vienīgi līvu kaimiņtautu letgaļus. Vēlāk ap XVII gs. ar vārdu gentis Lettica jau apzīmēja visu Kurzemē, Zemgalē, Sēlijā un Vidzemē dzīvojošo "Latviešu nāciju". Tomēr enciklopēdiskos izdevumos pirmo reizi etnisko apzīmēju ‘latvieši’ sastop tikai 1790. gada Hībnera Enciklopēdijā. XIX gs. līdz ar dzimtcilvēku brīvlaišanu pastiprinājās iedzīvotāju migrācija, nostiprinājās kopīga latviešu valoda, literatūra un kopēja kultūra.…