Kas man vajadzīgs, lai es būtu laimīgs?

Kas īsti ir laime? Trausla kristāla stīdziņa. Viņa veidojas, kad cilvēka sirds pārvēršas zeltā un kājas neskar zemi. Pietiek ar vienu nepareizu vārdu, kustību vai domu, lai kristāla stīdziņa pārtrūktu un cilvēks pārstātu lidot. Tik netverama un tik ļoti ātri gaistoša. Mani mīļie cilvēki, mīlestība, kuru viņi man dāvā un jūra man palīdz lidot.
Cik gan maz nepieciešams smaidam. Dažreiz tieši tikpat maz man ir nepieciešams arī tam, lai cilvēks justos laimīgs. Es jūtos laimīga, kad esmu kopā ar saviem draugiem vai ģimeni. Kad pēc strīda izlīgstu un saprotu cik daudz manā labā ir darīts. Laime pārņem manu sirdi, kad draugs pasaka ko jauku un no sirds vai iedod buču. Tāpat vien, bez īpaša iemesla. Tāpat vien, jo es esmu tāda, kāda esmu. Es nespētu smaidīt (kur nu vēl lidot), ja man nebūtu cilvēku, kurus es mīlu un kuri mīl mani…