Kas tad īsti ir cilvēka “ES”?

Kas tad īsti ir cilvēka “ES”? Vai cilvēks var pats sevi objektīvi izzināt un veidot?

Ļoti interesanti šo jautājumu ir noformulējis pazīstamais vācu rakstnieks Tomass Manns:

“Vai gan cilvēka “ES” ir kaut kas sevī noslēgts, ar stingrām kontūrām, tāds, kas neiet pāri miesas un laika precīzajām robežām? Vai gan daudzi šā “ES” elementi nepieder pasaulei, kas ir bijusi pirms tā un atrodas ārpus tā, vai gan konstatācija, ka, lūk, viņš un, lūk, šis ir viņš pats un neviens cits,- vai gan nav tikai ērtības un kārtības labad pieņemts pieņēmums, kas tīšam ignorē visas pārejas, kuras individuālo apziņu saista ar vispārīgo apziņu?”

Ar šo problēmu nodarbojušies gan filozofi, gan zinātnieki, gan mākslinieki, taču pie lieliem panākumiem nav nonākuši.

Cilvēkam, atšķirībā no citiem dzīviem radījumiem, piemīt pašapziņa (pašatspoguļošanās spēja). Uz pašapziņas pamata viņam veidojas zināšanas un priekšstati par savu ārējo izskatu un par savu iekšējo, psihisko pasauli, ko psiholoģijā bieži vien sauc par ES – tēlu.

ES- tēls no vienas puses ietver priekšstatu par savu ķermeni, savām psihiskajām un morālajām īpašībām utt., bet no otras puses – sevis salīdzinājumu ar citiem. Psiholoģiskajos pašapziņas pētījumos pastāv vairāki uzskati par ES tēla saturu. …