Kaspara tēla analīze romānā "Mērnieku laiki”

1) Kaspara tēla portrets romānā.

Par Kasparu uzzinām jau pašā romāna sākumā, kad Gaitiņu ģimene ievācas Irbēnu mājās. Taču tad autori nesniedz Kaspara izskata aprakstu, bet tikai sniedz ziņas, ka viņš ir apmēram 6 gadus vecs.
Vēlākajos gados (apm. pēc 20 gadiem) autori saka par Kasparu: „Ienāca jauns cilvēks ar melnu, gandrīz mežīgu bārdu un matiem. Viņa sejs bij skaisti bāls, kluss un auksts kā balta mūra siena. Visa šā cilvēka izskats prasīja gandrīz bijāšanas un cienīšanas.”

2) Kaspara sabiedriskais stāvoklis.

Kaspars ir Gaitiņu Ilzes un Teņa dēls. Pēc mātes nāves viņas vietā stājās Annuža. Tika arī ievēlēts runas vīros, taču tur viņš reti izteica savu viedokli, bet ja izteica, tad tas bija pilnīgi savādāks nekā visiem citiem. Grāmatas 2.daļā uzzinām to, ka Kaspars ir apprecējies ar Lienu.

3) Kaspara rakstura īpašības.

Kaspars bija novērotājs, savu viedokli izteica reti, parasti bija nesabiedrisks cilvēks, kuram praktiski nebija draugu. Viņš ir uzticams godīgs un cēls tēls romānā.
Daudzus cilvēkus uzskatīja par liekuļiem, to var pamatot ar viņa paša teiktajiem vārdiem Ilzei: „Cilvēki citām dienām gūst savu labumu iz cita nelaimes, un tādēļ tur ir redzami visvairāk dieva vārda veltīgi valkātāji (..)”
Cilvēks – vientuļnieks, jo uzskata, ka „Es varu dievam kalpot vislabāk vientulībā, kur manis nekas netraucē. „
Savu klusēšanu Kaspars attaisno: „Klusuciešanas es neesmu nekad nožēlojis, bet runāšanu gan.”

…