Ķīmisko vielu, kas var veidot vides piesārņojumu ir ievērojami vairāk par fizikālajiem faktoriem un tos iedalīt kādās noteiktās grupās ir grūti. Daļu ķīmiskopiesārņojumu var izdalīt pēc piederības kādai ķīmisko vielu grupai. Piemēam, atsevišķi ķīmiskie elementi, tajā skaitā – smagie metāli un nitrīti, hlororganiskie savienojumi. Dažas piesārņojumu grupas var aprakstīt pēc šo vielu lietojuma. Piemēram, pesticīdi, kas apvieno vairākas ķīmisko savienojuma grupas, kuras izmanto cīņai ar nezālēm un kaitēkļiem. Medicīnas preparāti, it sevišķi tie, kurus izmanto ļaundabīgo audzēju ierobežošanai un arī cīņai ar infekcijas slimībām. Arī kosmētiskos līdzekļus, kā, piemēram, matu krāsas u.c., kas pieder pie dažādām ķīmisko savienojuma grupām un ir bioloģiski aktīvas, apvieno vienā grupā. Kaitīgās vielas var sistematizēt arī pēc to izcelšanās avotiem. Piemēram, pirogēnās vielas, kas rodas, termiski apstrādājot pārtikas produktus struktūrās, un arī tādēļ, ka vairākiem radiaktīvajiem izotopiem ir ļoti ilgs sabrukšanas laiks, tātad tie gadu desmitiem un simtiem palik apkārtējā vidē.
Arī citiem izstarojuma veidiem ir noteikta bioloģiskā iedarbība. Pēdējā laikā nopietnu uzmanību pievērš elektromagnētiskajam starojumam, kurš veidojas ap elektropārvades vadiem, ekspludējot dažādas elektriskās ierīces, piemēram, mikroviļņu krāsnis, un izmantojot elektromagnētisko starojumu radiolokācijā.
Bīstams vides pisārņotājs ir troksnis. Tas ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa, bet, patstāvīgi atrodoties paaugstināta trokšņa ietekmē, cilvēkiem rodas dažādi veselības traucējumi. Profesionālas saslimšanas izraisa vibrācijas. Arī ekstremālas temperatūras ir fizikāls faktors, kas negatīvi ietekmē cilvēka veselību.
Pēdējā laikā kā bīstams vides piesāņotājs tiek vērtēti arī putekļi, it sevišķi tādi, kuri sastāv no sīkām šķiedriņām, piemēram, tādām kā azbests. Cilvēkiem bīstamas ir mikroorganismu izcelsmes vielas, iekšdedzes dzinēju izmešos un smēķu dūmos esošās kaitīgās vielas u.c.
…
