Savā darbā izvēlējos salīdzināt divu izcilu autoru dažas, vairāk vai mazāk kopīgas iezīmes viņu izveidotajās personības teorijās. Šie autori ir - Karls Gustavs Jungs un Kārlis Rensoms Rodžers. Jungu izvēlejos tāpēc, ka viņam ir ļoti plašs sktījums uz cilvēku kosmiskajā pasaules telpā, laikā, dziļumā. Jungs redz cilvēka būtību vairākās dimensijās . Tā ir sarežģīta , mūžsenu arhetipu nesoša un savas šībrīža patības izziņas un personīgās pieredzes sintizēta būtne. Un Rodžers – pilnībā spejīgs uzticēties cilvēkiem, saskata katrā indivīdā unikālu, neatkārtojamu personību ar savu īpašo, neatkārtojamo pasaules redzējumu, savu individualo pieredzi un spēju, izmantojot savu personīgo pieredzi, izdzīvot katru mirkli šeit un tagad. Abi autori savu viedokli izveidojuši pamatojoties katrs uz savu personisko pieredzi, pašu izjustiem un izdzīvotiem pārdzīvojumiem, izjūtām. Savās teorijās tie ielikuši daļiņu no sevis. Rodžeram interesē jautājumi – Kāda ir dzīves jēga?, Vai iespējams konstruktīvi uzlabot cilvēka dzīvi un kā to izdarīt? Viņa darbība tiek orientēta, lielāka vai mazākā mērā, - uz kādu konkrētu cilvēku. Katrs ir individualitāte ar savām iekšējām vērtībām, spējām, vajadzībām, kas var izpausties konstruktīvā attīstībā.Vairāk pievērsīšos abu autoru attieksmei pret personības augšanu kā dinamisku procesu un arī to, kas un kā šo attīstību to ietekmē , kur slēpjas personības attīstības, augšanas virzītājspēks
Jungs man ir simpātisks ar savu plašo pasaules un cilvēka redzējumu. Cilvēks šodien, šeit un tagad tiek sasaistīts kopā ar mūžsenu vēsturi, pieredzi un stereotipiem. Tie, viens otru ietekmējot, nosaka ikvienas personības spējas, vēlmes, domāšanu, uzvedību, rīcību utt. Junga ideja par cilvēkam piemītošu spēju un, vairāk vai mazāk apzinātu vēlmi un vajadzību, tiekties uz paštapšanu. Jungs izveido individuācijas teoriju. Individuacija jeb pašrealizācija ir cilvēka pašattīstība. Bet kāpēc tā nepieciešama? Jungs to saista ar cilvēka psihes pārveidošanos gadu tūkstošu laikā.…
