Neverbālajā komunikācijā ir jūtamas pauzes brīžos, kad nosūtītājs pabeidz savu stāstu vai dziesmu, viņš ar prieku uztver ovācijas no publikas, kas viņā klausās. Ļoti izpaužas dažādas pozitīvas emocijas gan smaidā, gan smieklos, arī acīs ir redzams prieks. Nosūtītāja balss ir skaļa, viņa runas temps ir vidējs, brīžiem ātrāks, taču vārdu izruna ir ļoti skaidra un saprotama. Kā jau minēju aktiera balss tembrs ir ļoti mainīgs. Ir dzirdami arī trokšņi, kas tiek panākti ar krēsla apgāšanu vai riteņa apgāšanu, kas arī raisa pozitīvas emocijas, būtībā smieklus. Aktieris, kā jau iepriekš pieminēju, rāda ļoti spēcīgas pozas un žestus. Piemēram, sākot pēkšņi dziedāt, dziesmas beigās viņš pieceļas stāvus, viņa kājas ir plecu platumā, labā roka nolaista lejā, bet kreisā pacelta taisni virs galvas un kreisās rokas rādītājpirksts izstiepts arī uz augšu. Arī galva pacelta uz augšu. Šī poza rada sajūtu, ka nosūtītājs ir nedaudz nekaunīgs, bet pārliecināts tajā ko dara. Viņš ļoti spēcīgi žestikulē ar rokām, bet ne pārmērīgi. Mīmika arī ir izteiksmīga. Viņa mute un uzacis ļoti spēcīgi spēj mainīt to cik nopietns vai pārsteigts, vai laimīgs viņš ir. Taču arī mīmika parāda atvērtību. …