Konflikta jēdziens K.Marksa, G.Zimmela un R.Dārendorfa konflikta teorijās

Dārendorfam konflikts tiek saistīts ar varu, kas tiek atvedināta no cilvēku ieņemtajām pozīcijām. Turpretī Marksa teorijā šķiru struktūra ir identiska un neatdalāma no varas struktūras (Weingart, 1969). Atšķirībā no Marksa un Dārendorfa, Zimmelam konflikta cēlonis nav objektīvās intereses, kas tiek atvedinātas no sabiedrības struktūras, bet gan cilvēka un dažādu strukturālu veidojumu „enerģijas” jeb iekšējā vienotība (Simmel, 1904b). Konflikta cēlonis Zimmelam ir simpātijas, antipātijas, vēlmes, motīvi un reakcijas uz dažādiem stimuliem. Konfliktam ir cieša saistība ar attiecībām, gan indivīdu, gan institucionālām (Simmel, 1904a). Lai gan šādus konflikta cēloņus ir grūtāk izprast un objektīvi izskaidrot, šāda pieeja ļauj skaidrot arī konfliktu starp indivīdiem, piemēram vīru un sievu, jo Zimmela teorija neiekļauj to, ka šie indivīdi pieder pie atšķirīgām grupām vai šķirām.
Sintaktiskās atšķirības šo autoru konfliktu teorijās iezīmē arī teoriju galvenos aspektus. Marksa konflikta teorija, neiekļaujot konsensu, tiek fokusēta uz konflikta skaidrošanu, saasināšanos un pilnīgu izskaušanu līdz ar bezšķiras sabiedrības rašanos. Dārendorfs un Zimmels, pieņemot konsensa esamību, fokusējas uz konflikta un sabiedrības konfliktējošās dzīves skaidrošanu. Zimmels, uzsverot konflikta psiholoģisko nevis strukturālo aspektu, lielāku uzmanību pievērš arī attiecībām starp konfliktā iesaistītajām pusēm un konfliktam starp indivīdiem, ne tikai grupām vai šķirām, kā tas ir Marksa un Dārendorfa teorijās. Zimmela teorija vairāk raksturo arī mikrosocioloģiskos aspektus. Konflikta jēdziena aplūkošana ļauj skaidrot šo autoru teorijas, to atšķirības „no otras puses”, un ļauj labāk izprast konkrēto teoriju pielietojuma iespējas.
 

…