Romāna darbība notiek 80-tajos gados, Latvijā. Šajā laikā padomju režīms joprojām strādā pret cilvēkiem un viņu iespējām. Ir aizliegts pulcēties, saprasties ar Dievu un darīt to, kas sirdij tuvs un neatbilstīgs padomju idealoģijai.
Grāmatas galvenā doma ir par to, ka tie, kuri meklēja, tie atrada. Ja cilvēki gribēja, tad viņi varēja atrast cerības staru pelēkajā mākonī, ko pār cilvēkiem bija noklājis režīms. Latviešiem bija svarīgi sēdēt pie ugunskuriem barikādēs, aizstāvot savu tautu, tomēr princips- cilvēki, vieta, laiks, ir bijis noteicošais gan Latvijas neatkarības atgūšanai, gan sociņa sabrukumā. Toreiz autsaideri, norobežojoties no padomju režīma, grāba un ķēra visu, kas bija pieejams, aizliegts, lai būtu gudrāki un citādāki, atšķirtos no pelēkā mākoņa. …