Posmkāju daudzveidība bieži vien tiek saistīta ar augu daudzveidību agrosistēmās. Lielākai augu daudzveidība parasti saistīta ar lielāku kukaiņu daudzveidību, kas pārtiek vai izmanto noteiktās augu sugas. Līdz ar to arī lielāka ir noteikto sugu kaitēkļu un parazītu daudzveidība. Lielāka kopējā bioloģiskā daudzveidība var dot nozīmīgu ieguldījumu agrosistēmas funkciju un procesu optimizācijā.
Ir vairākas hipotēzes, kas izskaidro augāja bioloģiskās daudzveidības saistību ar posmkāju bioloģisko daudzveidību:
1.Heterogenitātes jeb daudzveidības hipotēze. Daudzveidīgās augu agrosistēmās spēj dzīvot vairāk sugas nekā viendabīgās sistēmās jeb monokultūrās. Daudzveidīgās sistēmās ir daudzveidīgas augu asociciācijas ar lielāku biomasu un barības resursiem. Ir vairāk sugu, kas spēj dzīvot šādos (daudzveidīgos) apstākļos. Monokultūrās ir viendabīgi apstākļi un tādos spēj dzīvot šaurāks sugu spektrs. Tas nozīmē, ka gan augu sugu daudzveidība, gan arī augu strukturālā daudzveidība (daudzveidīgāki apstākļi, vairāk dažādu barības avotu) nosaka kukaiņu sugu daudzveidību.
2.Kaitēkļu hipotēze. Kukaiņu kaitēkļu un parazītu savairošanās daudzveidīgās augu asociācijās samazina pašu kukaiņu īpatsvaru. Kukaiņu īpatsvars var pat samazināties tiktāl, ka samazinās pat to konkurence starp sugām, kas, savukārt, ļauj ienākt teritorijā jaunām kukaiņu sugām, kurām var būt arī citi kaitēkļi un parazīti nekā jau klātesošie. Tā rezultātā var parādīties arī jauni kaitēkļi un parazīti.…