Seila Benhabib savā darbā analizē Čarlza Teilora darbu, kurā viņš raksta par „identitātes grupu atzinību” un to, kādā veidā grupas aizsargā savas tiesības. Kā arī Kimlika publikācijas, Freizeras darbu „Taisnīguma saraušana: kritisks skats uz „postsociālistisko” stāvokli”, D. Bella darbu „Kapitālisma kulturālās pretrunas” un D. Hollindžera darbu „Postētniskā Amerika”.
Tekstā „Kultūras pretendēšana: vienlīdzība un atšķirība globālajā laikmetā” Seila Benhabib runā par tā saukto „atzinības politiku”. Šis jēdziens bija ieviests pirmo reizi ar Čarlza Teilora darba „Multikulturālisms un atzinības politika” parādīšanos 1992. gadā. Viņš gribēja parādīt to, ka identitātes grupas cenšas panākt to, lai viņu identitāti atzītu. No tā arī, pēc Teilora domām, sākās mazākuma identitātes grupu tiesību ievērošanas nodrošināšana. Respektīvi, tādā gadījumā, ja sabiedrība neatzīst mazākuma grupas locekļu identitātes pastāvēšanu, tad šīs grupas savu identitāti var, no vienas puses, zaudēt, no otras puses, mainīt to uz sev nevēlamo. …