Kustīgais eksistē caur nekustīgo, un nekustīgais - caur kustīgo

Runājot par kustību, vienmēr nākas samierināties ar zināmu relativitāti, jo kustība var tikt definēta tikai tad, ja ir definēts kāds par stacionāru noteikts punkts; tātad kustība ir viena vai vairāku punktu stāvokļa izmaiņas attiecībā pret kādu citu punktu. Tās var notikt gan telpā, gan laikā.
Lai ilustrētu kustību, var minēt viselementārākos piemērus. Ja stacijā sastopas divi vilcieni, no kuriem viens apstājas, bet otrs turpina braukt, stāvošajā vilcienā sēdošajiem var šķist, ka brauc viņi, bet otrs vilciens ir apstājies, jo skats aiz viņu logiem mainās.…