Pievēršoties kvalitatīvās kontentanalīzes trūkumiem, jāsaka, ka galvenais trūkums ir metodes subjektivitāte. Lai arī no otras puses, metodes specifika ir tāda, ka arī autora „es” pētījumā savā ziņā ir uztverams par šīs metodes vērtību. Vēl viens no metodes trūkumiem ir tāds, ka kvalitatīvā kontentanalīze pie liela materiālu daudzuma var būt visai laikietilpīga un pētniekam ir jārēķinās ar laicīgu datu vākšanu un apstrādi. Viens no kontentanalīzes negatīvajiem aspektiem ir tās redukcijas iedaba, īpaši ja ir darīšana ar visai sarežģītiem tekstiem. Šāda teksta kompleksā doma var tikt pārāk reducēta un vienkāršota, ja pētniekam trūkst pieredzes vai pacietības. Visbeidzot kritika šai metodei tiek izteikta arī par to, ka metodes lietotāji bieži vien neņem vērā kontekstu un apstākļus, kādos teksts ir radīts. Manuprāt, šis metodes trūkums, tāpat, kā iepriekš minētais, ir vairāk atkarīgs no autora pieredzes, vai pieredzes trūkuma, nevis no pašas metodes nepilnības.
Kopumā rezumējot par kvantitatīvās kontentanalīzes metodi, jāsaka, ka tā ir visai efektīva pētnieciskā metode, kas ļauj pētniekam izdarīt drošus slēdzienus, sistemātiski un objektīvi balstoties uz noteiktām teksta īpašībām. Metode ļauj pētniekam pievienot savu iekšējo „es”, kas padara pētījumu specifisku. …