Bērns absolvējis skolu – laime! Šis mazais cilvēks ir kļuvis patstāvīgs. Vai tur ir vecāku vai viņa laime? Man šķiet, ka dzīve pati iemāca būt patstāvīgam un tagad tikai atliek pateikt, ka katrs ir pats savas laimes kalējs. Vecāki man ļāva pašam pieņemt svarīgus un lielus lēmumus,viņi izteica viedokli,bet gala vārds vienmēr bija mans un pašam arī jāsadzīvo ar sekām, lai kādas tās būtu. Zinu, ka vienmēr varu iet pie vecākiem pēc padoma, viņi nekad nenosodīs, bet palīdzēs atrast risinājumu.
Izdevies noslēgt izdevīgu līgumu – atkal laime! Vai tāpēc ,ka ir iespēja būt patstāvīgam gan materiāli, gan morāli? Ja cilvēks nemāk būt laimīgs bez naudas, viņš arī nekļūs laimīgs, iegūstot daudz naudas. Es nesaku, ka ir jāatsakās no visām ērtībām uz mūžu mūžiem. Tik līdz tam brīdim, kad sajūti sevī iekšēju patstāvības garu, kad vairs naekcentē savu uzmanību uz pašām jaunākajām tehnoloģijām, kad galvā vairs neskan nepārtrauktais gribu, vajag.…