"Lai kāds kā brīvs cilvēks varētu justies laimīgs, tam vajag tikai drusku patstāvības". (G.Merķelis)

„Cilvēkiem Latvijā ir mazvērtības kompleksi par to, ka mūsu valoda nav plašāk pazīstama, ka mūsu ir maz u.tml.,” ir teikusi kāda nu jau Latvijā pazīstama sieviete Janīna Kursīte-pakule. Latvieši nemāk lepoties, pēc tam sāk grimt kompleksos, līdz attopas, ka visa drosme, kas vien ir bijusi, izbārstījusies kā smilšu graudi vējā. Bet katrs to var lauzt: nevis kurnot un pamācot, bet gan uzdrošinoties mainīt sevi, mainīt savu skatiena virzienu. „Rīkoties un iedrīkstēties”! Gandrīz pusi no Latvijas platības pārklāj meži, mums ir ar ko lepoties. Mūsu valoda ir viena no sarežģītākajām pasaulē, tomēr katrs pilsonis to apgūst, kas nozīmē, ka 1,8 miljoni iedzīvotāju prot runāt latviski un ir mācījušies šo sarežģīto gramatiku. Vai tas nav apbrīnas vērts? Tie esam mēs, latvieši. Tātad, kur rodas drosme? …