Laikmeta raksturojums Oskara Vailda darbos, dzīvē un darbībā

19. gadsimta beigās tikumiskajā karalienes Viktorijas laika Anglijā modē nāca eksaltācija, liktenīgās sievietes un opijs. Visaugstāk tika vērtētas lauzītas jūtas un perversas kaislības. Kad alkas pēc brīvas mīlestības apspiež, tās laužas uz āru ar milzu spēku vispārsteidzošākā veidā. Tādēļ tieši šajā puritāniskajā viktoriānisma zemē radās dekadence un izvirtusi, pikanta, rūgta, savāda, mokoša, slima un nepanesami stilīga mīlestība.
Tās pirmais apdziedātājs bija elitāro angļu internātskolu audzēknis, aristokrāts, dendijs un rakstnieks Oskars Vailds. Viņš atklāti paziņoja, ka ir homoseksuāls, un par to sēdēja cietumā. Patiesībā marķīzs Kvīnsberijs atriebdamies savam nepaklausīgajam mantiniekam, panāca, ka Vaildu 1895. gadā soda ar diviem gadiem spaidu darbos par netikumību. Vailda namu izūtrupēja un darbistabu burtiski izlaupīja. Vairums nezin, ka viņš ir arī divu dēlu Sirila un Vivjena tēvs, kurus viņam atņēma tuvinieki.
Dēlu vārdos nosauktas abas personas esejā Melošahas pagrimums, kur rakstnieks ietvēris tēzes, kas kopā ar eseju Kritiķis kā mākslinieks atspoguļo viņa viedokli mākslas filozofijā. 1892. gadā Vailds uzraksta lugu Salome, kas ir satricinājums dramaturģijā. To aizliedz uzvest. Morālisti vēršas pret autoru, viņa atļaušanos skatuviski piedāvāt Jaunās Derības vēsturisko faktu. Norises, kas saistās ar Romas ieceltā tetrarha Hēroda izvirtušo galmu, viņa sievas Erodejas izlaidību. Vēsturiskā patiesība ir nežēlīga un atmaskojoša. Skaistā Salome dzīrēs dejo savam patēvam ķēniņam un par balvu lūdz Jāņa Kristītāja galvu, kurš atraidījis viņas mīlestību. Tādēļ Salomē dzimst naids pret noraidītāju.
…