Laiks un identitāte Ilzes Jansones romānā “Laika rēķins”

Literatūra nereti kļūst par spoguli, kurā cilvēks ierauga ne tikai savu individuālo esību, bet arī eksistenciālās patiesības, kas attiecas uz visu cilvēci. Ilzes Jansones romāns “Laika rēķins” ir viens no darbiem, kas atklāj dziļas pārdomas par laiku, identitāti un indivīda iekšējo pasauli. Šis romāns pēta, kā cilvēks uztver un pārdzīvo laika ritējumu, kā pagātne un atmiņas mijiedarbojas ar tagadni un nākotni, un kā šī mijiedarbība veido cilvēka pašapziņu un identitāti.
Ilzes Jansones romāns “Laika rēķins” ir veltīts latviešu rakstniecei Ilzei Šķipsnai (1928–1981). Ilzi Šķipsnu uzskata par vienu no latviešu modernā romāna aizsācējām, taču par viņas darbiem ir zināms maz. Ilzes Šķipsnas populārākie romāni ir “Aiz septītā tilta” (1965) un “Neapsolītās zemes” (1970), bet literāro darbu “Aiz septītā tilta” sauc par pirmo latviešu moderno romānu. Ilzi Šķipsnu mazāk interesēja apkārtējā vide un ārējā pasaule. Par vēstījuma pamatu kļuva cilvēka iekšējā pasaule, identitātes problēmas un dzīves jēgas meklēšana.
…