Laipnas attieksmes trūkums pret pacientu – tiesību uz ārstniecību efektīvās īstenošanās klupšanas akmens

Lai veiksmīgāk sekmētu ārstēšanās procesu, starp pacientu un ārstniecības personu jābūt labām attiecībām. Šajās attiecībās jāietilpst savstarpējai uzticēšanai, spējai viens otru uzklausīt. Ja šādas uzticēšanās nav, tad ārstēšanās process var ieilgt vai novest pie netik laba iznākuma.
Ja pacientam ir sūdzības saistībā ar viņa veselības stāvokli un vēršoties pie speciālista attieksme no speciālista puses ir vienaldzīga, nereti ir gadījumi, ka turpmāk nākotnē nemeklē speciālista padomu.
Autorei ir saksārusies ar šādu vienaldzību attieksmi no ārstniecības iestādes darbiniekiem. Saprotams, ka neatkarīgi no ieņemamā amata, cilvēks paliek cilvēks. Katram no mums var būt sliktas dienas, bet tas nav tomēr attaisnojums sliktai attieksmei pret pacientu, kurš meklē speciālistu, kas varētu dot padomus vai nozīmēt specifisku ārstēšanās kursu.
Tiesībsarga birojā un veselības inspekcijā tiek saņemti vairāki iesniegumi par tiesību uz veselību pārkāpumiem. Šajās sūdzībās bieži ir izlasāmi vārdi vai frāzes, kā ‘’neidziļinājās’’, ‘’neuzklausīja’’, ‘’nepaskaidroja’’, ‘’nebrīdināja’’, ‘’neuztvēra nopietni’’ u.c. Lielākoties sūdzības ir par komunikāciju un attieksme, un nekvalitatīvu ārstēšanu. Tas nesasaucas ar Pacienta tiesību likuma 5.panta otro daļu, ka pacientam ir tiesības uz labu attieksmi, kvalitatīvu, kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no slimības rakstura un smaguma. …