Ekonomisti bieži vien runā par tā saucamajiem makroekonomiskajiem šokiem - straujiem un parasti negaidītiem notikumiem, kuri izsit ekonomiku no līdzsvara stāvokļa. Viens no šādiem šokiem ir nacionālās valūtas devalvācija jeb vērtības samazināšanās, kura ietekmē ne tikai mājsaimniecības un uzņēmumus, bet skar arī valsts ekonomiskā organisma sirdi, proti, tās banku sistēmu. Bet, ja nedarbojas sirds, tad nevar darboties arī viss pārējais.
Eksperti, kas aicina devalvēt, parasti piemirst un cilvēki nereti paši neaizdomājas, ka bankas un pārējā ekonomika, un pašu cilvēku labklājība neeksistē paralēli, bet ciešā kopsakarā. Tas ir vienots organisms, turklāt lielākas banku problēmas ietekmē cilvēkus un uzņēmumus gan tieši - kā noguldītājus un kontu turētājus un kredītņēmējus - gan netieši - smagi ciešot valsts budžetam un no tā finansētajām programmām, apstājoties kreditēšanai, strauji paātrinoties ekonomikas kritumam un bezdarba kāpumam.
Vispirms zaudē uzņēmumi un iedzīvotāji
Nacionālās valūtas kursa devalvācijas rezultātā momentā zaudē tie ekonomikas dalībnieki (valsts, uzņēmumi, mājsaimniecības), kuru saistības ir ārvalstu valūtā, bet prasības nacionālā valūtā, jo parādu atmaksai pēkšņi ir nepieciešams vairāk (devalvētās) nacionālās valūtas. Attiecinot šo principu uz banku sektoru, bankām, kurām piesaistītās naudas apjoms kādā konkrētā ārvalstu valūtā (piemēram, eiro) pārsniedz ieguldītās naudas apjomu, rodas papildu zaudējumi.…