Pārejas ekonomikas valsts (countries in transition) – valstis, kas atrodas ceļā uz attīstītu ekonomiku (Austrumeiropas reģionā tās ir Ukraina, Baltkrievija, Moldova u. c.)1.
Pārējas ekonomika ir ekonomika, kas atrodas pārejas procesā no plānveida ekonomikas uz brīvo tirgus ekonomiku. Pārejas ekonomika ir pakļauta ekonomikas liberalizācijai, tirgus cenas uzstādīšanai un tirdzniecības barjeru samazināšanai, lai sasniegtu makroekonomisku stabilitāti, kur augsta inflācija tiek pakļauta kontrolei, notiek restrukturizācija un privatizācija.
Pārejas process var novest pie lielākas inflācijas un IKP samazināšanās, kas var ietekmēt iedzīvotāju dzīves līmeni.
Pārejas indikatori:
Maza / liela mēroga privatizācija
Valdības un uzņēmumu restrukturizācija
Cenu liberalizācija
Starptautiska tirdzniecības apmaiņas sistēma
Konkurences politika
Banku reformas
Infrastruktūras reformas
PRAKTISKĀ DAĻA
Lielākajai daļai pārejas ekonomikas Eiropas un Centrālās Āzijas valstu deviņdesmitajos gados bija negatīva ekonomikas izaugsme. Saskaņā ar Pasaules bankas datiem no 25 pārejas ekonomikas valstīm tikai piecām – Polijai, Slovēnijai, Slovākijai, Ungārijai un Čehijai – izdevās sasniegt pozitīvu vidējo gada IKP pieaugumu laikposmā no 1990. līdz 1999. gadam2.
Latvijas vidējais gada IKP pieaugums šajā periodā bija mīnus 3,7% (Lietuvai tas bija mīnus 3,9% un Igaunijai – mīnus 0,3%). šis vidējais pieauguma temps tomēr slēpj ļoti nestabilu attīstības dinamiku, kas raksturīga pārejas periodam. …