Ekonomiskās reformas.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācija bijušajās sociālistiskajās valstīs neapšaubāmi ir viens no 20.gadsimta beigu unikālākajiem procesiem. Privatizācija un privātā kapitāla lomas palielināšana ir bijis galvenais pasākums ceļā no plāna uz tirgus saimniecību.
Privatizācijas mērķis bija ar valsts un pašvaldību īpašuma formas maiņu nodrošināt efektīvāku tautsaimniecības funkcionēšanu, atbrīvot valsts un pašvaldību institūcijas no uzņēmējdarbības funkciju izpildes, likvidēt viena īpašnieka ekonomisko sistēmu un izveidot ražošanas sfērā konkurences vidi un tirgus elementus, izmantot privāto iniciatīvu un atjaunot indivīda tieksmi pēc darba rezultāta uzlabošanas un materiālās labklājības kā galvenā attīstības spēka.
Papildu uzdevumi kavēja privatizācijas gaitu un ietekmēja uzņēmumu attīstību pēc privatizācijas.
Bez privatizētiem valsts un pašvaldību īpašumiem privāto sektoru papildināja arī jaundibināti privāti uzņēmumi un privātie īpašumi, ko denacionalizācijas ceļā atguva likumīgie īpašnieki. Jaunās tautsaimniecības sistēmas darbības regulēšanai tika pieņemts uzņēmējdarbību regulējošo likumu kopums.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācija sākās 1991.gadā. Sākumā privatizācijas procesu vadīja pie Ministru kabineta izveidotais Valsts īpašuma konversijas departaments, bet tas darbojās tikai sešus mēnešus. Pēc departamenta likvidācijas privatizācijas procesu vadīja nozaru ministrijas. 1994.gada februārī privatizācijas procesa organizācija būtiski mainījās.
1994.gada 17.februārī Saeima pieņēma galveno privatizācijas procesu regulējošo likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju". Šis likums darbojās kopā ar citiem privatizācijas procesu regulējošiem likumiem ("Par valsts un pašvaldību privatizācijas fondiem", "Par valsts un pašvaldību īpašuma nomu un nomu ar izpirkumu", "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldīšanu uzņēmumos", "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās", "Par ēku atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem", "Par ēku un īpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā", "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašumiem", likumu komplekss, kas regulē privatizācijas gaitu laukos (zemes, lauksaimniecības un pārstrādes un lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmumu privatizāciju) un speciāls likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un tos papildinošie Ministru kabineta noteikumi).
Privatizācijas procesa veikšanai 1994.gadā tika nodibināta speciāla institūcija - valsts bezpeļņas akciju sabiedrība Latvijas Privatizācijas aģentūra (LPA). LPA nenodarbojas ar zemes un dzīvojamo māju privatizāciju.
Privatizācija sākās ar lielo lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju, kas notika vienlaikus ar zemes reformu (zemes īpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem). Sākumā privatizācija bija brīvprātīga - lauksaimniecības uzņēmumi paši varēja izvēlēties, kādā formā darboties, ko privatizēt un ko atstāt kopīgā īpašumā. Tā kā zeme bija nodota vecajiem īpašniekiem vai vismaz tie bija pieteikušies uz agrākajiem zemes īpašumiem, lauksaimniecības kopuzņēmumu pastāvēšanas jēga bija zudusi. Tāpēc ar likumu "Lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācija" tika noteikta lauksaimniecības uzņēmumu piespiedu privatizācija.
…
