Laiks un pārmaiņas ainavā ir sarežģīta tās komponente, jo ainavas forma un veidols reaģē uz visām pārmaiņām, kas notiek dabas procesos un ritmos, ekonomiskā un politiskā vidē, sabiedrībā u.tml. Vēl, ainavas laika dimensija ir saistīta ar dažādām laika izpratnēm, piemēram, hronoloģisko vai subjektīvo laiku. Īpaši, pētot ainavu kā mājvietu vai nozīmju telpu (ainavas fenomenoloģiskais skatījums). Visbeidzot, vēsturiskās ainavas studijas ir saistītas ar pagātni, laiku, kurā ir bijušas citas sapratnes un attieksmes attiecībā pret dažādām praksēm ainavā (Zariņa, 2010).
Ainavas lasīšanas koncepcijai, kā to uztver cilvēki un kā tā tiek izmantota pētniecībā, ir vismaz divas dabas. No vienas puses to var uztvert kā ainavas veidošanās saprašanas metaforu. Ainavas vizuālie elementi ir saistīti ar informācijas nolasīšanu, taču – ne burtiskā nozīmē. Šajā gadījumā runa var būt par ainavas vēsturiskās attīstības gaitas rekonstrukciju, ainavas morfoloģijas pētniecību dažādos kontekstos (tajā skaitā, ainavas biogrāfiskā kontekstā), ainavas dabas apstākļu un cilvēka darbības mijattiecību pētīšanu. Respektīvi, vairāk fenomenoloģisku un pozitīvu pieeju ainavas vēstures rekonstrukcijā. No otras puses, ainavas lasīšana ir saistīta ar diskursa analīzi. Ainava tad kā noteikts vizuālās reprezentācijas tips mistificē, padara neskaidru, sagroza, slēpj realitāti (Zariņa, 2010).
…