Hidroloģiskais režīms ir ūdens objektu stāvokli raksturojošo lielumu mainība laikā. Hidroloģisko režīma raksturojumā ietilpst : ūdens līmeņa mainība laikā (līmeņu režīms); caurplūduma mainība laikā (noteces režīms); ūdens temperatūras mainība (tehniskais režīms); ledus parādības (ledus režīms); izšķīdušo vielu sastāva un koncentrācijas dinamika (hidrķīmiskais režīms), cietu vielu noteces mainība (sanešu režīms) un upes gultnes izmaiņas (gultnes process)
Ūdens režīms ir šaurāks jēdziens par hidroloģisko režīmu. Upju (ūdensteču) līmeņu un caurplūduma mainība laikā sauc par upju ūdens režīmu.
Hidroloģiskais režīms ir atkarīgs no apskatāmā ūdens objekta atrašanās vietas klimata raksturīgajām sezonālajām maiņām. Meteoroloģisko apstākļu ikgadējo atšķirību dēl atsevišķa gada hidroloģiskais režīms var ievērojami atšķirties no tipiskā klimatam atbilstošā hidroloģiskā režīma. Upju hidroloģiskā gada cikla izšķir vairākas fāzes: pavasara palus, lietus plūdus, mazūdens periodus. Pali ir ūdens režīma fāze, kas raksturojas ar gadā lielāko ūdenīgumu. Plūdi raksturojas ar strauju īslaicīgu caurplūduma līmeņa celšanos. Mazūdens periodi Latvijas upēs vērojami ziemās un vasarās, kad upēm pieplūst tikai pazemes ūdeņi.
…