Latvijas izglītības un socioloģijas posts un, iespējams, nākotnes spožums

Tagadni var izprast gan intuitīvi, gan arī izmantojot socioloģiskus pētījumus. Aivars Tabuns savā rakstā mēģina atklāt sociālā zinātnieka sūtību. Pētniekus nodarbina (nolīgst, angažē) sabiedrība, lai veiktu politisko, ekonomisko, sociālo utml. lēmumu izvērtējumu. Tomēr esošajos Latvijas apstākļos sociologu kopiena ir neliela, bet neticība pētījumiem ir milzīga: politiķiem fundamentālie pētījumi neizdevīgi un nav viņu interesēs, sabiedrība neuzticas visiem, īpaši nesaprotamiem skaitļiem. Var secināt, ka mūsdienu politiskā sistēma ir strupceļā un neizmanto efektīvus lēmumu pieņemšanas paņēmienus, kas balstīti uz pārbaudītiem faktiem un ticamām prognozēm. Ar politiku te, noteikti, jāsaprot arī atsevišķas nozares, tai skaitā izglītības politiku.
Labs piemērs Aivara Tabuna secinājumiem ir konkrēti notikušais pētījums „Cittautiešu jaunatnes integrācija Latvijas sabiedrībā izglītības reformas kontekstā”. Rakstu profesore Brigita Zepa iesāk ar skolotāju, skolēnu un viņu vecāku viedokli par to, ka sabiedrība nebija pietiekami iesaistīta reformas sagatavošanas procesā un notika spiediens no valsts puses. Tā rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija no minoritāšu skolu vadības nereti saņēma „formālu atskaitīšanos un patiesā stāvokļa izskaistināšanu”.…