Latvijas kopējā ekonomiskā situācija ir manāmi uzlabojusies pēc ekonomiskās krīzes 1998 – 1999. gadā, varētu teikt, ka Latvijas krīze bija Krievijas Federācijas smagās krīzes 1998. gadā atblāzma. Šobrīd Latvijas ekonomika ir gandrīz pilnībā atkopusies, ko pierāda Latvijas drīzā iestāja Eiropas Savienībā un NATO kā arī aizvien pieaugošais IKP, stabilā inflācija, stabili zemais bezdarba līmenis un vidējais reālās darba algas pieaugums, kas ir lielāks par inflāciju.
Inflācija 1999. gadā bija 2,4% gadā, salīdzinoši līdz šā gada septembrim tā bija jau 2,5%, taču kopumā periodā no 1999. – 2002. gadam inflācija ir zema un stabila. Šis inflācijas procents nav tik svarīgs, būtiskākais ir tas, ka tā ir stabila, tātad prognozējama. Jāpiebilst, ka inflācija ir viens no galvenajiem ekonomikas nestabilitātes rādītājiem. No šī inflācijas līmeņa var secināt, ka valsts fiskālās politikas pielietojums (kavējošās fiskālās politikas) nav nepieciešams, nav nozīmes palielināt nodokļus, lai samazinātos pieprasījums, līdz ar to inflācija, jo tā jau tāpat ir pietiekami zema.…