Satversmes sapulce un Satversmes izstrādāšana.
Satversmes Sapulces vēlēšānasl.
Tautas Padomes 1919. g. 19. augusta sēdē vienbalsīgi pieņemtajā likumā bija noteikts, ka “Latvijas Satversmes Sapulci ievēl vispārējās, vielīdzīgas, tiešās, aizklātāš un proporcionālās vēlēsanas”. “Vēlēsanu tiesības bija visiem abu dzimumu latvijas pilsoņiem, kuri 21 gadu veci”.
Latvija bija sadalīta 5 vēlēsanu apgabalos. Vēlēšanu priekšdarbus uzsāka 1920. g. 1. martā, un pašas vēlēšanas notika 17. un 18. aprīlī. Vēlēšanas piedalījās 8 pagasti. Vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 700 000 vēlētāju, pie kam pārsvara bija sievietes.
Satversmes Sapulces vēlēšanās pavisam bija 57 kandidātu saraksti. Kandidātu sarakstus bija devusas 25 dažādas partijas vai vēlētāju grupas. Tikai 38 saraksti ieguva kaut vienu pārstāvi Satversmes Sapulcē. No 25 pamatsarakstiem 7 piederēja mazākuma tautībām. Visvairāk saskaldīti bija ebrēji, kas piedalījās vēlēšanās ar 4 sarakstiem. Komunisti Satversmes Sapulces vēlēšanas baikotēja. Sociāldemokrāti bija ieguvuši 57 mandātus.
Pagaidu Satversmes izstrādāsana.
1920. g. 27. maijā vārdiskā nobalsojumā pieņem Deklarāciju par Latvijas valsti. Ta noteica:
1. Latvija ir neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu.
2. Latvijas valsts suvērēnā vara pieder Latvijas tauai.
Divas valdības Satversmes Sapulces laikā.
1920. g. 18. jūnija sēdē pieņēma deklarāciju. Šo valdību sastādīja K. Ulmanis.
Otra valdība bija sastādīta 1921. g. 15. jūnijā. Un to sastādīja Z. A. Meierovičs.
Latvijas republika satversmes izstrādāšana.
Satversmes Sapulces galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts satversmi. Projekts, kādu Satversmes Sapulce sava 1922. g. 15. februāra kopsēdē pieņēma un izsludināja par valsts satversmi, sastāvēja no 7 nodaļām:
1. Vispārējie noteikumi
2. Saeima
3. Valsts prezidents
4. Ministru kabinets
5. Likumdošana
6. Tiesas
7. Valsts kontrole
Satversmes pirmie 4 panti:
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai
3. Latvijas valsts territoriju satrptautiskoslīgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
4. Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru.
Satversmes Sapulcē valsts prezidenta funkcijas izpildīja Satversmes prezidents, savienojot amatus.
Satversmes Sapulce likumdošanās darbā.
Kārtu un muižnieku priekšrocību atcelšana.
Ar vienu no pirmajiem likumiem, ko Satversmes Sapulce pieņēma, tika likvidētas muižnieku kārtu organizācijas.
…
