Latvijas Republikas parlaments

1940. gada notikumui cieši saistīti ar diviem iepriekšējā gada noslēgtajiem līgumiem.
Padomju Savienība un Vācija 1939. gada rudenī Slepenā protokola formā vienojās, ka Latvija (kopā ar dažām citām, valstīm) turpmāk atrodas padomju “interešu sferā’. Tas bija Molotova-Ribentropa pakts. Drīz pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas Padomju Savienība piespieda Latviju atļaut savā teritorijā ierīkot padomju militārās bāzes. Latvija attiecīgo līgumu (tā saukto Palīdzības paktu) parakstīja 1939. gada 5. oktobrī Maskavā.

Padomju Savienības 1940. gada 16. jūnija ultimāts.
Padomju 1940. gada 16. jūnija notas kvalifikācija.

Padomju Savienība savā notā apsūdz latviju 1939. gada Palīdzības pakta pārkāpšanā. PSRS 1940. gada 16. jūnijā, svētdien, plkst. 14.00 (pēc Maskavas laika) notas veidā no Latvijas valdībs pieprasījusi:
Sastādīt valdību, kas būtu spējīga un gatava nodrošināt Palīdzības pakta “izvešanu dzīvē”;
Brīvi ielaist padomju karaspēka papilddāļas Latvijas teritorijā, “lai tās novietotu latvijas svarīgākajos centros tādā skaitā, kas būtu pietiekošs, lai nodrošinātu... Palīdzības pakta realizēšanas iespēju...”
Maskavas laikrakstā “Izvestija” un latvijas telegrāfa aģentūras izplatītajā paziņojumā nav iekļauta notas pēdēja rindkopa:
Padomju valdība gaidīs Latvijas valdības atbildi līdz 16. jūnijam, plkst. 11. naktī [pēc Maskavas laika]. Latvijas valdības atbildes nepiesūtīšana līdz šim termiņam tiks uzskatīta par atteikumu izpildīt Padomju Savienības augšminētās prasības.
Padoomju nota publicēta ar virsrakstu “Paziņojums”, bet tā uzskatama par ultimātu.…