Vārds Latvija ir apzīmējums latviešu apdzīvotai teritorijai. Pirmie vārdu Latvija sāka lietot lietuvieši, apzīmējot teritoriju savā pierobežā, bet literatūrā to pirmais ieviesa Auseklis.13.gadsimtā ar vārdu Latvija (Livonijas Indriķa hronikā – Letthia, Letthigallia) apzīmēja seno latgaļu apdzīvoto zemi , kas aizņēma tagadējo Latgali un Austrumvidzemi. Tagadējās latvijas teritorija pēc tās iedzīvotāju sastāva iedalījās Kursā (Curonia R – Latvija), Zemgale (Semigallia – Lielupes baseins), Lībijā ( Livonija – Rīgas jūras līča A piekraste), un Sēlija (Selonia – tagadējā augšzeme). Lai gan, rakstu avotos etnonīms latvieši fiksēts tikai 13. gadsimta sākumā Vidzemē, ir redzams ka tā izcelšanās jāmeklē aizvēstures laikos. Par senumu liecina fakts, ka visas kaimiņvalstu lieto vienu sakni lat- jeb let-, (ūdeņu vārdi ar sakni lat- un let- ir saglabājušies līdz mūsdienām) veidojot latviešu etnonīmu, bet dažādās atšķirīgās formās.
Pirmo reizi Latvijas nosaukumam līdzīgs vārds Letija (Lettia, Letthia, Leththia) ir sastopams Indriķa hronikā, kad 1209. gadā tiek pulcēts karaspēks no vāciem pakļautajiem Rietumvidzemes latgaļu novadiem, Līvzemes un Kokneses teritorijā, pret Jersikas kņazu Vsevolodu (jeb Visvaldi). Sākumā ar Latvijas vārdu vācieši apzīmēja latgaļu apdzīvotās zemes starp līvu novadiem, Gauju, Lubānas ezeru un Daugavu. Livonijai paplašinot savas teritorijas Austrumlatvijā, šis nosaukums tika automātiski attiecināts arī uz visiem pārējiem latgaļu novadiem. Tajā ietilpa Kokneses un Jersikas kņaziem piederošās zemes, to skaitā rakstu avotos minētie latgaļu pilsnovadi – Autine, Alene, Satekla, Cesvaine, Mārciena, Nigeste, Asote, Gerdene un Lepene. 1211.gadā Jersikas zemes starp bīskapu un ordeni dalot, tās visas kopumā tika sauktas Letthia. Dokumentos tās vārds pirmo reizi tika minēts pāvesta bullā 1210.gada 20.oktobrī. Turpmāk šis vārds regulāri figurē Livonijas valstu dokumentācija līdz 14.gadsimta beigām. Tā 1336.gadā Lyvonia et Lettia, 1359.gadā Lettia et Semigalla un 1387.gadā Livonia, Letthia, Semigallia, Estonia. Tikai ar 15.gadsimtu to pilnībā nomaina Livonijas viduslejasvācu valodas nosaukums – Lyflant, Ifland.
Trīsreiz pirms tam Indriķa hronikā Ziemeļrietumvidzeme tiek minēta vēl par Letgali; pirmo reizi šis vārdstiek minēts 1206.gada ziemas notikumu saistībā. Latviešu austrumu perifērijas novadus Krievijas pierobežās 11. – 13.gadsimtā senkrievu hronikā sauca par Latgaļiem.
…
