Latvijas vēstures muzeja, Turaidas muzejrezervāta, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma komplektēšanas politiku salīdzinājums

Muzeju krājumu komplektēšanas politiku nacionālo tiesību aktu līmenī Latvijā reglamentē Muzeju likums1 un saskaņā ar to izdotie LR MK noteikumi Nr.311 „Par Nacionālo muzeju krājumu”, kuri nosaka krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību. Noteikumu 22.punktā teikts, ka pamat krājumā iekļaujami muzeja priekšmeti, kuriem ir zinātniska, kultūrvēsturiska un mākslinieciska vērtība un kuri atbilst muzeja misijai saskaņā ar attiecīgā muzeja nolikumu, krājuma papildināšanas politiku un muzeju krājuma komisijas lēmumu.2
Muzeju darbiniekiem krājuma veidošanas darbā saistošs ir arī ICOM profesionālās ētikas kodekss, kurā būtiskākais pētāmā jautājuma sakarā, 3.punkts nosaka: ikvienai muzeja pārvaldes struktūrai ir jāakceptē un jāpublisko muzeja krājuma politika, kurā jāraksturo ar muzeja krājuma darbu saistītie jautājumi (dokumentēšana, saglabāšana un izmantošana), kā arī jāiekļauj vadlīnijas darbam nākotnē. Jebkuram jaunieguvumam jāatbilst tiem muzeja mērķiem, kas definēti krājuma politikā un tie jāatlasa nolūkā paturēt tos uz visiem laikiem, nevis domājot par varbūtējas izslēgšanas iespēju.
Papildināt muzeja krājumu ar priekšmetiem, kas neatbilst muzeja politikai, pieļaujams tikai tad, kad muzeja pārvaldes institūcija ir rūpīgi izsvērusi visus aspektus saistībā ar iegūstamo priekšmetu, valsts vai citas nozīmes kultūras mantojuma, kā arī citu muzeju specifiskajām interesēm. Tomēr pat šādos gadījumos nedrīkst pieņemt priekšmetus, kuriem nav likumīgo īpašumtiesību apliecinoša dokumenta. Muzeja krājuma darba politikā jābūt uzskaitītiem krājuma papildināšanas nosacījumiem un ierobežojumiem, kā arī jābūt minētam aizliegumam iegādāties materiālus, ko nav iespējams kataloģizēt, saglabāt, novietot vai izstādīt atbilstoši prasībām.
Krājuma politika jāpārskata vismaz reizi piecos gados.
Savukārt ICOM profesionālās ētikas kodeksa 3.4.apakšpunktā lasām, ka ikvienam muzejam jāapzinās nepieciešamība sadarboties un konsultēties ar muzejiem, kuru krājumu politikai ir līdzīga ievirze, un jākonsultējas ar šīm institūcijām, gan papildinot krājumu ar priekšmetiem, kas varētu izraisīt interešu konfliktu, gan nosakot specializāciju. Muzejiem jārespektē citu muzeju noteiktie krājuma ieguves areāli.…