Ļaunums

Ļaunums... Kāpēc viens ir ļauns, bet cits- nav? Ļaunums, kur tas rodas? Vai to rada katrs cilvēks pats, vai tas vienkārši pastāv pēc “ļaunuma nezūdamības likuma”- ļaunums nekur nerodas un nezūd, bet tikai pāriet no viena cilvēka citā. Es nezinu... Bet tas vienmēr ir blakus, visapkārt. Es to jūtu. Vēl nedēļu atpakaļ es sev jautāju kāpēc viņš ir tik ļauns, kāpēc? Es viņam naivi pajautāju- “kāpēc tu esi tik ļauns?” “Tu domā, ka savos 18 gados saproti dzīvi? Tu esi kā tārps, kas borē man smadzenes...” viņš atbildēja. Jā, un starp citu, viņš man nav nekāds tuvais cilvēks. Viņš vienkārši ir cilvēks no manas dzīves, no manas ikdienas. Un nedomājiet, ka šis ir stāsta par kaut kādu salauzto sirdi vai nelaimīgo mīlestību, kas tagad nedod man mieru. Viņš vienkārši ir cilvēks, kas liek man domāt par ļaunumu.
Tā nu es domāju, atkal un atkal. Ļaunums nāk no iekšpuses, bet kur tas rodas neviens nezina. Bet, manuprāt, ļaunums sēž katrā cilvēkā, tikai viens to noslēpj kaut kur dziļi, dziļi, noslāpē to, bet cits to negrib slēpt, bet varbūt nevar? Jā. Ļauni cilvēki ir nelaimīgi. Viņi nesaprot, cik nabadzīgi ir. Viņš ir dzīvais piemērs manā dzīvē.…