2. pasaules kara sākumā, Latvija atradās PSRS sastāvā. Ja starp PSRS un Hitlerisko Vāciju noslēgtais pakts tiktu ievērots, tad reālai kara darbībai Latvijas teritorijā nevajadzētu notikt, bet Hitlers ignorēja noslēgto paktu, un 1941. gada 22. jūnijā uzbruka PSRS – Latvijā sākas kara darbība. Triecientempā tika ieņemta visa Latvijas teritorija, un no 1941. gada līdz 1945. gada 8. maijam Latvija atradās vācu okupācijā. Kad vācu armijas militārais stāvoklis pasliktinājās, tika nolemts izsludināt mobilizāciju. Latvieši tikko bija atbrīvoti no nežēlīgās padomju varas, visiem vēl dzīvā atmiņā bija „baigais gads”. Tauta sadarbībā ar Vāciju nākotnē redzēja brīvu un neatkarīgu Latviju.
Atkal bija sācies karš. Cilvēki nespēja palikt malā un noskatīties, kā tiek izpostīta viņu zeme. Nostāties Padomju Savienības pusē nebija vēlēšanās, jo nevarēja aizmirst šīs varas pastrādātās zvērības. Vācija solīja brīvību, un milzīgais naids pret Padomju Savienību mudināja brīvprātīgi iestāties leģionā. Leģionāri nekaroja par Vāciju, viņi cīnījās par brīvu Latviju bez boļševikiem. Pat uz viņu formas tērpiem bija Latvijas simboli. Daudzi virsnieki bija cīnījušies latviešu strēlnieku pulkos, citi piedalījušies brīvības cīņās. Lielākā daļa leģionāru tika iesaukti leģionā piespiedu kārtā, piedraudot, ka pretējā gadījumā var sodīt arī piederīgos.…
