Darba noslēgumā esmu izvirzījusi dažus galveno secinājumus par problēmām, izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem Latvijas mediju attīstībai. Reklāmas apjomi šobrīd pieaug visvairāk TV un interneta vidē, tāpēc tie būtiski ietekmē drukāto mediju pastāvēšanu. Turpmāk laikrakstiem arī pastāvēs lasītāju zemās pirktspējas problēma, kas rada jaunu izaicinājumu – drukātajiem medijiem ir jāmeklē oriģinālas idejas jauna satura radīšanai, kā arī finansējums šo ideju realizēšanai, kas spētu konkurēt ar interneta medijiem. Avīzēm un reģionālajiem laikrakstiem piemīt nacionāla un kultūras vērtība, tāpēc tuvākajos 5-10 gados tie neizzudīs, taču lielākā laika periodā daļa drukāto mediju varētu arī iznīkt gan finansiālā ierobežojuma dēļ, gan arī digitalizēto mediju ietekmes dēļ. Savukārt krievu mediju ietekme negatīvi ietekmē saliedētību sabiedrībā, jo liela daļa krievvalodīgo Latvijā patērē tikai Krievijā veidoto mediju saturu, kurā novērojams liels propagandas daudzums. Latvijas mediji nespēj nodrošināt mediju piedāvājumu visai valsts auditorijai, kas noved pie sabiedrības viedokļu šķelšanās. Visbeidzot, pievēršoties mediju lietošanas paradumu maiņai, auditorija ir kļuvusi fragmentēta un izkliedēta daudzveidīgo interešu ziņā, un mediji arvien vairāk tiek patērēti nelineārā veidā. Interneta vidē pieaug to vietņu skaits, kas balstās uz popularitāti un nepatiesu ziņu publicēšanu, kas ietekmē sabiedrisko domu un uzticēšanos medjiem kopumā. Lai risinātu dažādas problēmas mediju vidē, jaunajiem žurnālistiem ir jāpievērš uzmanība gan sevis, gan pēc tam arī citu kvalitatīvai izglītošanai, piedāvājot pēc iespējas kvalitatīvāku mediju saturu, lai samazinātu žurnālistu – amatieru skaitu, tāpat arī būtu jāpievēršas nacionālo vērtību saglabāšanai, jāierobežo mediju konverģences negatīvās sekas un ir jāapzinās mediju pratība. Jaunie žurnālistikas profesionāļi varētu paši veidot savas ziņu vietnes, kuras varētu izkonkurēt pseidoziņu portālus, piedāvājot kvalitatīvu mediju saturu, kas nav vērsta tikai uz popularitāti un peļņu.…