Lielvara, starptautiskās tiesības, civillikums un krimināllikums

Starptautiskajā tiesā darbojas arī civillikums un krimināllikums. Tiesības attiecas uz vidi, ūdeņiem, cilvēktiesībām, ekonomiku utt. Starptautiskie tiesību akti ietekmē noteikumus par eksportu, rūpnīcām, tirdzniecībām, par ražošanas preču un pakalpojumu standartiem, par kuģošanu ārpus teritotijas, tāpat arī akti ietekmē to, kā valstis attiecas pret vides aisardzību un pret savas valsts pilsoņiem. Atšķirībā no Civillikuma un Krimināllikuma, kas ir iekļauts nacionālajos likumos, konkrētai valstij, starptautiskie likumi attiecas uz valstīm, kuras šo likumu ir parakstījušās ievērot.
Ir divu veidu tiesību akti: Civillikums un Krimināllikums. Civillikuma mērķis ir aizstāvēt indivīda tiesības, bet Krimināllikuma mērķis ir uzturēt kārtību un aizsargāt sabiedrību nosakot sodu tam, kas ir vainīgs likuma pārkāpšanā pret valsti. Krimināllikums saistās ar slepkavībām, vardarbībām, zagšanu, kamēr civillikums attiecas uz tādām lietām kā īpašuma tiesībām, autortiesībām utt. Starptautiskos pārkāpumus visbiežāk risina Starptautiskā Krimināltiesa, tā risina tādus kriminālpārkāpumus kā noziegumus pret cilvēci un agresijas noziegumus. Ja valsts ir parakstījusi konkrētu likumu par starptautiskajām tiesībām, kas attiecas arī uz civiliedzīvotājiem un kriminālajiem pārkāpumiem ārpus valsts teritorijas, tad šīs starptautiskās tiesības funkcionē tāpat kā Civillikums vai krimināllikums plašākā mērogā, bet tajā pašā laikā Starptautiskās tiesības neatbild par citu valstu pārkāpumiem, kas neskar valstis ārpus tas teritorijas. …