Lai cik dīvaini tas neskanētu, tomēr, arī humors ir etiķetes sastāvdaļa. Dažas kultūras, piemēram, Īrija un Lielbritānija, humoru izmanto , lai radītu nepiespiestu atmosfēru, kliedētu garlaicību un nogurdinošu rutīnu, mazinātu spriedzi sarežģī tās situācijās. Tāpat to lieto arī agresijas slēpšanā. Ikvienā jokā daudz kas ir atkarīgs no valodas trauslākajiem, nemanāmajiem slāņiem- zem tekstiem, vārdu spēlēm , netiešiem mājieniem, ko nav iespējams pārtulkot citā valodā.
Ikvienā kultūrā cilvēki saskarsmē izmanto mutiskās, rakstiskās un vizuālās saziņas sajaukumu. Ar to palīdzību var daudz ko var pateikt, uzrakstīt, uzzīmēt. Ar runas etiķetes palīdzību nodrošinām iekļaušanos noteiktā vidē un konkrētā sabiedrībā cilvēkiem pieņemtos runas kontaktos, kā arī spējot tos ilgstoši uzturēt izvēlētā tonalitātē. Tātad par runas etiķeti var uzskatīt vārdos izteiktu cieņu un uzmanību, kas organizē mūsu saskarsmi un ievirza to noteiktā formā. Iepriekš minētie saskarsmes vārdiskie standarti ir samērā stabili stereotipi, kas akceptēti noteiktā sabiedrības attīstības posmā un ir obligāti katram audzinātam cilvēkam. Šie saziņas veidi ir liela māksla, kuru pielietojot ikdienā var parādīt savas spējas, savu iekšēju būtību un iekšējo pasauli, kura atspoguļo cilvēka individualitāti.
Lietišķam cilvēkam ir jāapzinās savi pieņēmumi, jābūt precīzam, darba kārtībā, jāprot pareizi vadīt . Lēmums jāpieņem lēni un apdomāti, dziļi konservatīvā garā. Lietišķs cilvēks ir kulturāls cilvēks, ar ieaudzinātu un pat, varbūt, iedzimtu dzīves normu kopumu.
…