Stāsts, kas kritizē Padomju Krievijas sabiedrisko un politisko realitāti, ir satīrisks darbs, kurš pievēršas zinātnes un dabas attiecībām, boļševiku ideālismam un cilvēka rakstura vājībām.
Darba centrālā personāža, profesors Persokovs, identificējas ar Vladimiru Ļeņinu. Šīs saiknes atslēga ir abu personu rakstura un rīcības līdzības, kas kļūst par simbolu Krievijas iznīcībai. Ar stāsta ironiju autors nepiekrīt boļševiku uzskatam, ka zinātne ir spējīga novest cilvēci līdz pilnībai, uzsverot, ka daba ir spēcīgāka par cilvēka radītajām idejām un tehnoloģijām. Daba var glābt vai iznīcināt cilvēci vienā mirklī.…