Linarda Laicena dzejas krājuma "Ho-Tai" analīze

1.Motīvs.

Dzejoļus caurvij ilgu, sevis meklēšanas un mīlestības motīvs. „Tas ir es, kam it nekur nav diezgan. Zaļais semafors — tu manā priekšā . Tava sirds man zied — un diezgan!”
Dzejā atainots jauneklis, pilsētnieks, kurš klīst pa ielām, vēro, cenšas saprast, kas un kāpēc viņš ir. Puisis spēj saskatīt skaistumu sev apkārt, pat ja tā ir tikai laternas gaisma, kas atspīd logā. Taču dominējošā tēma ir mīlestība, kuru viņš atrod nejauši . Mīlestība pret meiteni , salīdzinādams savu iecerēto ar “Ho-Taī” – dzelteno tējas rozi .

2.Liriskā „Es” pārdzīvojums.

Liriskā „Es” pārdzīvojumā ir jaušama nepārtraukta emocionālā stāvokļa svārstība. Vienā brīdī viņš mierīgi filozofē, iedams pa ielu, citā – jūtas satraukts, ieraugot Ho-Taī. Liriskais varonis dzīvo sevis veidotā pasaulē, saprotot, ka viņam apkārt ir arī “reālā” pasaule, to viņš cenšas izprast un atrast savu vietu tajā.…