Dažus mirkļus pēc tam, Dzeguze, uzlidojusi uz meitenes maigajiem pleciem, pabakstīja viņu. Meitene, pacēlusi galvu, ieraudzīja dzeguzes kaklā iekārtu atslēdziņu. Dzeguze ļāva Hiacintei to nokārt no putna kakla un, kad meitene to noņēma, viņa bija neizpratnē par to, kas ir šī atslēdziņa, ko tā nozīmē un priekš kam tā domāta. Atbaidošais putns skaļā balsī ieķērcās: “Tā ir tev, Hiancint! Atver durvis uz pasauli ārā un seko savai sirdij”. Meitene sedēja stūrī neizpratnē un, kad attapās, Dzeguze jau bija prom. Viņas domas šoreiz bija dziļākas kā jebkad iepriekš, viņa skatījās uz atslēdziņu un nespēja novērsties. Hiacinte domāja, ka kas šāds ir iespējams tikai pasakās, taču meitene bija gudra. Vēlreiz izanalizēja putna sacīto un skrēja pie savām istabas durvīm, lai atvērtu tās. Patiešām brīnumaini, šī atslēga bija īstā.…