Orientējoties Baltijas tautu vēsturē, nevar noliegt, ka Livonijas pastāvēšana atstājusi dziļas pēdas tās attīstībā. Protams, šo faktu var vērtēt gan no pozitīva, gan negatīva viedokļa. Livonija daudz ko mainīja tautas nostiprināšanās ziņā, iespaidoja iedzīvotājus un sadzīvi – ekonomiku un kultūru.
Tautas, kas atradās Livonijas teritorijā- sēļi, latgaļi, zemgaļi, kurši, līvi un igauņi – pirms tās izveidošanās 13. gs. bija naidīgas un agresīvi noskaņotas viena pret otru. Lai arī baltu tautu pakļaušana vāciešiem bija saistīta ar iedzīvotāju iešanu bojā, tomēr tās, esot vienotā pakļautībā, mācījās mierīgi līdzāspastāvēt. Tas bija liels solis ceļā uz vienotu latviešu tautu. Tomēr apspiestības sajūta nezuda, to palielināja arī 1237. gadā izveidotais Livonijas ordenis. Livonija bija baltu tautu valsts, tomēr tā tik ļoti paaugstināja iedzīvotāju valstisko pašapziņu, kā tas bija Lietuvā, kur valdnieks Mindaugs 13. gs. izveidoja valsti.…