Livonijas pilsētas un pilsētnieku tiesības

Sakarā ar tirdzniecības un amatniecības uzplaukumu Livonijā 13. gs. nogalē nodibinājās vairākas pilsētas, kur par lielāko Livonijas pilsētu kļuva Rīga lielākoties pateicoties aktīvai tirdzniecības attīstībai. Rīga uzplauka, paplašinoties tirdzniecībai, tā kļuva par starpnieku starp Rietumeiropas un Krievijas zemēm1 . Pārsvarā pilsētas visbiežāk nodibinājās pie bīskapu un ordeņa pilīm. Šo pilsētu lielākā daļa nesasniedza sevišķi plašus apmērus un ir pieskaitāmas pie mazpilsētām. Livonijas latviešu daļā, teritorijā bija tādas pilsētas, kā ,piemēram, Cēsis, Valmiera, Limbaži, Straupe, Koknese, Rauna, Piltene, Ventspils un Kuldīga u.c. Savukārt Igaunijas daļā, teritorijā bija Pērnava, Tallina, Tartu u.c. Dažas pilsētiņas ir saglabājušas līdz mūsdienām. Eksistēja arī ne tikai pilsētas, bet arī ļaužu nometnes, kam nebija nekādu pilsētas tiesību, viņus sauca par miestiem. Bija arī vēl lielākas vai mazākas ļaužu nometnes - miesti, kam nebija pilsētas tiesību.…