Nostājā pret POL part. Bija reti vienota, ideoloģisko toni noteica Ansis Bušēvics, tomēr Menders un Cielēns viņam piekrita, viņi mēģināja izdarīt visu, lai 1922. gadā Satversmes sapulcē izjauktu koalīcijas plānus ar po¬ļiem, līdz ar to uz sarunām tika mesti spējīgākie oratori, kā izsakās Str., spēcīgākais orators- rakstnieks, tā brīža LV, F. Cielēns un asais, nepiekāpīgais ebrejs Menders. Sevišķi Cielēnu Str. gandrīz atzīmē kā spējīgāko Latv. Retorikas laukā ne vienu reizi vien.;
Šāda sadarbība ar poļiem izjauktu “ekon. tiltu” ar Krieviju, tomēr tas 32. III. ( 1926 ) netraucēja ratificēt šo konvenci¬ju. Vēlāk parakstīto Rapallo līgumu gan sociāldemokrātija redzēja kā reālu ieguldījumu Latvija drošībai alianšu sistēmās. Tā¬tad kopuma soc.-dem. spārns piekrita, ka kopējai virzībai jāiemieso Latvija kā tilts starp A un R (ideoloģiskā un filozofiskā koncepcijā).;
2. galv.jaut., kas nodarbināja tikai vienu, bet ļoti būtisku pers.onību F. Cielēnu- ''Austrumu (Baltijas) Lokarno plāns'', ar ko viņš iegājis vēsturē Tātad Cielēns cerēja, ka kkādā veidā izdosies ietekmēt Eiropas kopējo drošības politiku sev vēlamā virzienā ņemot vērā, ka īsumā bija trīs militāri- polit. paktu veidi, tātad tradicionālās militārās saites ar stingrām palīdzības saistībām (Francija ar vājajām AEiropas valstīm), speciālās garantijas- vairāk vai mazāk saistošas kā alianses un izplūdusī 3. pamat-lieta- Kolektīvā drošība, kurā un tikai tajā bija iespējams iekļūt arī mums, resp. Latvijai kā pilnvērtīgai Nāciju līgas loc.
Šīs personības nozīmi Stranga aicina nenovērtēt par zemu, jokā ārlietu ministrs viņš bijis pārāk nervozs, kas ie¬spaidojis arī attieksmi pret Latvijas starpvalstu polit. īpaši attiecībā uz lielākajām valstīm, tādējādi garantiju proj. Baltijas valstim bija tīrākā “laika šķiešana” . Diplomāta, oratora un rakstnieka talanti bija nesavienojami, tas lielā mērā izdevies vien retiem polit., piem., Vinstonam Čērčilam (Winston Churchill), uz Cielēns īsti nebija šāds piemērs.Viņu neatbalstīja pat paša part . biedr. Tā kā poļus viņš no plāna izslēdz, tad lielvalstis uzņēma to vēsi un pat Igaunija pret to bija skeptiski noskaņota.
Arveds Bergs, demokrātiskā centra pārstāvis un ļoti spējīgs orators un ekono¬mists nosauca Cielēna ideju par “kārtējo fantāziju’’, bet Aivars Stranga gan nedomā,ka tas sevišķi kaitējis LV stāvoklim un iespaidam ,jo kopumā īstais Lokarno proj. pietiekami garantējis, ka nekādas militāri- politiskas akcijas ne Padomju Krievija, ne Vācija nevarēja veikt, kur nu vēl ņemot vērā Štrēzemana politiku un Veimāras republikas nostā¬ju (ārpolitiski), kas lielākoties bija mierīga un neuzņēmās lieku risku, kas, vēsturiskā perspektīvē ņemot, izrādījās tās zīmīga kļūda.
…
