Leldes Stumbres Pirmais Romāns „Pacietības mērs” ir neliels romāns, kura secība kārtota 12 daļās. Gandrīz vai gada ritums, jā, tā arī autore raksta, tas it tikai viens gads, vienas sievietes dzīvē, gads, kas aprakstīs Leldes Stumbres Romānā. Pašai autorei gan šķiet, ka gads tā ir tikai neliela ieskice cilvēka mūžā, ko viņa romāna pēcvārdā arī pati ieskicē, ka romāns patiesībā varētu būt gadsimtos ietērpts stāsts, bet līdz tam vēl autorei garš ceļš vēl ejams. Man gan negribētos īsti piekrist autores domai, ka viņai būtu jāraksta gadsimtu seni stāsti un liecības. Pievilcīgi šķiet arī īss laika posms no cilvēka mūža, kā Lelde Stumbre to lielākoties dara. Viņa savos darbos it kā apstādina laiku, liekot gaidīt, un tad attēlot, to, kas notiek cilvēkā šajā laikā kad viņš gaida, vienalga ko, vai otru cilvēku, atbildi, zvanu, tikšanos, atzīšanos, tas atkarīgs no sižeta.
Romānā „Pacietības mērs”, gaida Anna, pusmūža sieviete, pilsētniece, ar trīs bērniem, pusaugu meitu un maziem dvīņiem. Anna pārcēlusies no pilsētas uz laukiem, tagad Anna ir viena, ne jau viena tieša izpratnē, bet viena, bez ģimenes galvenā cilvēka, viņas bērnu tēva. Eduards, bija tas, kas ierosināja pārcelties no ērtā un plašā pilsētas dzīvokļa uz šo pamesto lauku nostūri, noplukušo mājeli meža malā. Eduards ir aizņemts, jo allaž strādā, pie kāda darbā Operā, kā režisors. Eduards ir populārs, un līdz ar to arī aizņemts braukājot pa ārzemēm un iestudējot arvien jaunus un jaunus darbus, mājas viņš viesojas reti. …