Ziņa par „Saules karaļa” nāvi izraisīja neslēptu prieku tautā. Karali apglabāja slepeni, baidoties no tautas nemieriem.
Lasot un iepazīstot Luija XIV personību, mēs varam viņu nosodīt un kritizēt, tomēr nevaram noliegt, ka savā valdīšanas laikā viņš bija izveidojis Franciju kā tobrīd ekonomiski, militāri un politiski spēcīgāko Eiropas valsti, franču valoda bija kļuvusi par Eiropas aristokrātu un diplomātu valodu, kā arī tika paveikts milzum daudz visās kultūras jomās: Parīzē nodibināja Karalisko dejas akadēmiju, Zinātņu akadēmiju un pirmo observatoriju, Karalisko mūzikas akadēmiju un Karalisko mākslas akadēmiju. Francijas glezniecība, arhitektūra, literatūra, teātris, balets, mūzika, diplomātija un galma greznība pievērsa visu Eiropas monarhu skatus Parīzei. Un, manuprāt, šie ir pietiekami lieli sasniegumi, lai būtu pamats Luiju XIV uzskatīt par ievērojamu valdnieku ar asu prātu, lielisku gaumi, lielu apņēmību un izteiktām līdera dotībām.
…