Luijs XIV un franču galma absolūtisms

Burbonu ģimenes mantinieka piedzimšana 1638. gada 5. septembrī Francijas iedzīvotāji sagaidīja ar prieku, jo Luija XIII un Austrijas Annas laulība 22 gadus bija bezbērnu. Tāpēc arī franči Luiji XIV nosauca par Dieva dotu. Kad nomira tēvs, viņam nebija pat 5 gadu, tāpēc Austrijas Anna tika pasludināta par viņa regentu. Troņmantnieks izauga askētiskā apkārtnē: kardināls Mazarīni – Francijas valdnieces mīļākais - pārņēma varu savās rokās. (Mazarīni nelabprāt tērēja naudu jaunā karaļa izglītībai, kaut arī ekonomiju viņš skaidroja ar pilsoņu karu - Frondi.) Viņa vēlās bērnības gadi un pēc tam pusaudža gadi sakrita ar Frondi, kur tauta pretojās Mazarīni varai, tāpēc 1649. gada sākumā, bēgot no nemierniekiem, karaliskā ģimene pameta Parīzi un apmetās lauku rezidencē 19 kilometrus no galvaspilsētas. (Varbūt piedzīvotās bailes tika pārveidotas par Luija XIV mīlestību pret absolūtu varu.) Ar lielām grūtībām kardināls saglabāja varu, mēs varam teikt, ka viņš palika valdnieks arī pēc 1643. gada (kad Luijs XIV domājams sākt valdīt), pakļaujot sev jauno karali. 1659. gadā Mazarīni pierunāja Luiju apprecēties ar Spānijas Filipes IV vecāko meitu Spānijas princesi Mariju Terēzi, cenšoties stiprināt aliansi ar Spāniju - starp Franciju un Spāniju tika parakstīts Pireneju līgums. Pēc 2 gadiem kardināls nomira, un Luijs XIV pārņēma varu savās rokās. 22 gadus vecais monarhs atcēla pirmā ministra amatu, sasauca Valsts padomi; tad radās viņa slavenā frāze: “Vai jūs domājat, kungi, ka jūs esat valsts? Valsts esmu es. "…