Māksla nav tiesa, bet atklāsme

Mākslas patiesībā nemaz nav. Ir tikai mākslinieki. Kādreiz senatnē tie bija cilvēki, kas uz alas sienām ar dabas dotām krāsām uzvilka bizona kontūras, mūsdienās mākslinieki krāsas pērk veikalā un zīmē plakātus afišu dēlim; cilvēki visos laikos ir darījuši un dara arī daudz ko citu.
To visu bez bažām varam saukt par mākslu, ja vien paturam prātā, ka ar šo vārdu dažādos laikos un vietās ir apzīmētas dažādas parādības, un ja vien apzināmies, ka Māksla ar lielo burtu nemaz nepastāv. Māksla ar lielo burtu mūsdienās ir kļuvusi par tādu kā rēgu vai fetišu. Jūs varat satriekt pīšļos gandrīz jebkuru mākslinieku, pasakot viņam, ka viņa darbs savā ziņā ir gluži labs, tikai tā nav nekāda Māksla. Un jūs varat apmulsināt ikvienu, kurš priecājas par gleznu, paziņojot, ka tas, kas viņam šajā gleznā patīk, nav vis Māksla, bet gan pavisam kas cits.…